Fotogrāfs    
Nosaukums: Dzejnieka vaļasprieki
Datējums: 1956
Tips: Zīmējums
Piezīmes: Dzejnieka Friča Forstmaņa galvenie vaļasprieki bija fotogrāfēšana, makšķerēšana, sēņošana un ogošana
Apraksts: Karuselis
Mēs reizē sākām, Dievs. Uz rindas
bij gulbis, rati, lauva, zirgs ...
uz rudens lauka lausku šķindas
un balsu kņada – kā jau tirgs.

Greizs karuselis čīkstot griezās
un teicās esam iesākums,
tad apgura – un pretī bliezās
tie paši durnie viepļi mums.

Tavs ceļš turpretī ir kā stīga –
caur aizmūžībām projām vien,
ko zvaigžņu bārsma bezgalīga
ar miglas elpām kopā sien.

Man gaita – iebraukts loks. Tu radi
sev ceļus, kas cits citu sāk.
Vien Tavi skaistie gadi gaismas gadi
kā sveicinot man pretī nāk.

/Klusuma skaņas, 1969/
Nosaukums: Mežā
Autors: Nezināms
Formāts: Krāsains digitālais attēls
Piezīmes: Informāciju sniedza Tālis Forstmanis
Nosaukums: Atpūta
Autors: Nezināms
Datējums: 1958
Formāts: Krāsains digitālais attēls
Piezīmes: Informāciju sniedza Tālis Forstmanis
Nosaukums: Fotogrāfs
Autors: Nezināms
Formāts: Krāsains digitālais attēls
Piezīmes: Informāciju sniedza Tālis Forstmanis
Autors: Nezināms
Datējums: 1975
Formāts: Krāsains digitālais attēls
Piezīmes: Informāciju sniedza Tālis Forstmanis
Nosaukums: Zviedrijā
Autors: Nezināms
Datējums: 1986
Formāts: Krāsains digitālais attēls
Piezīmes: Informāciju sniedza Tālis Forstmanis
Nosaukums: Fricis Forstmanis 20. gadsimta deviņdesmitajos gados
Autors: Nezināms
Formāts: Krāsains digitālais attēls
Piezīmes: Informāciju sniedza Tālis Forstmanis
Apraksts: Dzejnieks Fricis Dziesma (īstajā vārdā Fricis Forstmanis)

Līdzība
Ir citiem draugu daudz: gan dzīrnieku, gan sievu.
Es eju vienatnē ar savu mūža Dievu.
Viņš laipni vēlēto man visai dzīvei lēmis –
ne tā kā cilvēks ļauns, kas doto atkal ņēmis.

Es turos nomaļus un nesacenšos spīdēt
un ļauju gadskārtām un ļaudīm garām slīdēt
kā ūdens atspulgā, Tur miers un vizēšana,
ko tikai klusībā un apcerībā mana.

Smalks dzelmes atspīdums ar vieglu gaismas plīvi
viz reizēm brīnišķīgāks par aumaļainu dzīvi:
tas nesit mutuļus un neuzvanda dūņas
un duļķes nesaceļ, ne uzgriež zāļu pūņas,
tik staro starodams un atspoguļo klusi
pats savu daiļumu, ko dzīve aizliegusi.

Ar puķes iejūtu es pāri krastam sveros
un dzelmes spodrībā kā otrā mūžā veros.

Dzīvei draugos /1944./47.g./
Komentāri

Pievienot komentāru:
Vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Šo lauku atstāt neaizpildītu
Visi lauki ir obligāti aizpildāmi! Atlikušo simbolu skaits: